कस्माद् दूति श्वसिषि निभृतं, सत्वरावर्तनेन
भ्रष्टो रागः किमधरदले, प्रार्थनाभिस्त्वदर्थम्।
स्रस्ता चेयं किमलकततिस्, तत्पदालुण्ठनेन वासस्
तस्य त्वयि वद कथं, प्रत्ययार्थं तवैव॥
A messenger scolds the beloved, suspecting signs of betrayal, and demands explanations for disheveled clothes and vanishing passion.